The situation similar to the one I`ve already had some time ago
Es noteikti esmu viens no visuzskatāmākajiem piemēriem, kad runa ir par galvā-pavasaris tēmu. Sācies tas viss ar ārprātīgu sentimentālismu. Katru agru rītu cenšos pabūt kopā ar jūru un pirms diviem rītiem nonācu galējā stadijā - no dabas skaistuma, no zilajām debesīm, Saules, jūras, meža apdullu līdz nemaņai. Un tad notika tas - ieraudzīju gājputnus atgriežamies! Un vienkārši sāku raudāt. Likās, ka laimīgāk justies vairs nav iespējams. Kopš tā rīta, ikdienas atgriežoties pilsētvidē, vairs nespēju koncentrēties uz darāmo. Raksti tāpat stāv uz vietas, rakstāmmašīna mani vairs neklausa, sāk drukāt vienīgi putnus. Sasodītā romantiķe!