Survival makes us stronger
Meklēju līdzbraucēju! Maija vidū uz gandrīz divām nedēļām es un divi čaļi braucam uz Norvēģiju dzīvoties aiz polārā loka (ar šo ziemu mums par maz, tā teikt). Braucam ar auto, bet kopumā pasākums liekams izdzīvošanas kategorijā (nekādas pieczvaigžņu viesnīcas ar ekskluzīvām brokastīm) - nakšņošanā mežā (ja ļoti auksts, tad, iespējams, kempingā), ēst gatavošanā uz ugunskura, ja ļoti paveiksies varbūt varēs cerēt pa šo laiku arī kaut kur nomazgāties, ha-ha, utt. Izmaksas priekš tik ilga brauciena tiešām mazas - tīri benzīnam un pārtikai.
Brīdinājums: Čaļi, ar kuriem kopā braucu, ir profesionāli izdzīvotāji un arī profesionāli cilvēku nīdēji, ha-ha. Tas nozīmē, ka cilvēku, kas gribēs mums līdzbraukt, viņi gribēs pārbaudīt, veikt dažādus eksperimentus un testus uz šamo utt. Būs jābrauc uz mežu izdzīvot uz pāris dienām jau tagad, lai pārbaudītu, kas šamam iekšās un vai šis vispār iekļausies mūsu visai savādajā kompānijā. (Tas viss, protams, nenozīmē, ka es meklēju vēl vienu profesionālu izdzīvotāju, kuram beigās varbūt pat paliks garlaicīgi, jo izrādīsies, ka nebūs tik bargi, kā sasolīju - nē, fanātus nevajag (man jau divi ir) - parastu cilvēku gribu, kas būtu gatavs šito visu piedzīvot un pārbaudīt arī pats sevi, ko jaunu iemācīties par mežu, dzīvo radību utt. - Lāči taču tur ir tik daudz, no kuriem mācīties, ha-ha!)
Tā, lūk, mīļie! Piedzīvojumi gaida! Cik var ikdienas rutīnā sēdēt?!
Ja, neskatoties uz skarbo brīdinājumu, kādam tiešām radās interese mums pievienoties, domāju - mani nav grūti sameklēt neta vidē.
P.S. Kāpēc fanātiskiem izdzīvotājiem varētu būt garlaicīgi? Ja vien viņi nav individuālisti, tad jārēķinās, ka līdzi braucu es, kas ir mazs siltumnīcas audziņš, ko čaļiem nāksies dikti sargāt. Līdz ar to nekas ļoti ekstrēms arī paredzēts nav. Pagaidām.