Olyat vágok három fele
Un atkal dziesma no gala. Tik ļoti man nepatīk šīs dilemmas situācijas! Pavasara Saulstāvjus svinēsim pēc visām senču tradīcijām, kā katru gadu. Es esmu viena no organizatorēm, būs ko noņemties, bet būs skaisti - jo pavasari sagaidīt var tikai skaisti. Dilemma sākas tajās Lieldienās, kad vienkāršajam cilvēkam peripetijas ap Kristu sākas. Braukt uz kolosālu vietu pie dabas, kur daudz cilvēki (mīnuss - ļoti daudz cilvēki un daudzi sveši un neviena kārtīga drauga līdz nebūs/ pluss - skaistā daba!) un svinēšana arī notiks trīs dienu garumā ar visām skaistajām latvju tradīcijām, vai braukt uz otru vietu, kur pati atkal varu būt organizatore, bet, kur viss sākams no nulles un būtībā laiks vairāk veltāms pašai un ģimenei. Turklāt šiem abiem pasākumiem pa vidu ir vēl viens pasākums, kur mani arī ielika org. komitejā. Nu, vells, ka vairs nesaprotu uz kuru pusi rauties! Kā vienmēr man nav ne mazākās jausmas, ko es pati gribu. Un šīs te situācijas arī ir visstulbākās - vai, nu, nav nekā - vai ir viss reizē!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: