No goats, no glory?
Es biju domājusi, ka no filmas The Men Who Stare at Goats sagaidīšu ko vairāk. Vairāk humora vismaz noteikti. Bet kaut kā sasmīdināja tik daži atsevišķi kadri, piemēram, kur Džefs Bridžess atrada sevi - nu, tas vienkārši bija skaisti. Un vispār viss, kur Bridžess mācīja kareivjiem tās visas Zemes Armijas fīčas, ar puķēm rokās utt., bija teju vai kolosāli. Bet, nu, kopumā filmas saturu tiešām kaut kā nejutu par lielisku esam. Droši vien, ka mana psihe vienkārši nav tik augstā līmenī, lai varētu blenzt uz kazām :-)