A lack of common sense
1: Visu mūžu mana mīļākā nodarbošanās ir bijuse elpošana caur plaušām. Tagad man pat šo prieciņu grib atņemt. Nu, labi - visam kaut kas jāupurē. Un dziedāt es patiesi gribu mācēt skaisti.

2: Jaunajā progžurnī atrodams tops ar devītā gada labākajiem albumiem. Daļu no tur minētajām grupām pat nebiju dzirdējusi, bet tagad jau sāku iečekot. Viena no tām ir Crippled Black Phoenix. Tīri normāla grupa. Pie proga viņus aiz matiem pievilkt varbūt var, ja gribas. Solists mani diezko neuzrunā (viņš ir klonēts - viņa balss ir tāda pati kā aptuveni 90% pārējo vokālistu - citkārt mani tas netraucē, bet šeit kaut kā ļoti pievērsa uzmanību), bet muzikālā daļa vietām ir pat ļoti forša. No viņu 2009. gada albuma, kas man skan fonā, ļoti patīk gandrīz divdesmit minūšu garais gabals Time of Ye Life, 444 un pēdējais - I am Free, Today I Perished. Crossing the Bar (es arī māku tā spiest vienu klaviertaustiņu pusgabalu) arī stilīgs.

Viņi smuki savu sastāvu nodēvējuši mai-speisā - The merry band of bastards.

2a: Paskatīju vēl vienu no topā minētajiem - Esoterica. Ja vien es atradu pareizo Esotericu, tad drusku nošokējos gan, par ko viņi šajā topā vispār iekļauti. Izklausās un izskatās (pilns youtube ar viņu video) pēc nekā. Pēc kaut kā pilnīgi parasta un garlaicīga. Pēc tīņu cienīgas hevī pop-rockgrupas ar sakrāsotu pus-īmo solistu priekšgalā. Nu, labi - es minēto albumu nenoklausījos. Var jau būt, ka tas ir kaut kāds progbrīnums patiesībā. Bet ar dažiem dzirdētajiem popgabaliem viņi mani nepaņēma.