But that's the other side of this life
Bija liels prieks pēc atkal pailguša laiciņa satikt savus vecos mīļos draugus. Prieks par Mashu. Prieks par Janci un viņa diplomu. Prieks par visiem! :-) Un tad tā kamīna uguns liesmās hipnotizējoši raugoties, mielojoties ar rosolu un daudz citiem labumiem, sveču gaismā runāties par dzīvi.

Tagad gan es beidzot esmu pieķērusies vienas domas realizēšanai. Ota patiesi viegli velkas pār papīru, papīrs pakļaujas, krāsa šķīst tieši tā kā nepieciešams, tuša klājas vienmērīgi un dziļi, un idejas top arvien krāšņākas. Paralēli man galvā skan Jefferson Airplane gabaliņš, kur precīzos vārdos aprakstīta mana šī brīža apziņa par neko: I don't know where I'm going next, I don't know who I'm gonna be..