He-hē.. ko nozīmēja mans iepriekšējais pabēdīgais ieraksts? Izrādās - tas bija slimības sākums! Simptomi tātad - pilnīga apātija, riebums pret visu, neliela vājuma sajūta, tad jau kakla sāpes, kam - opāā - seko augsta temperatūra un pilnīgs bezspēks. Vīruss? Kas to lai zin, bet zin to, ka tas nav vienīgais tāds gadījums dzirdēts pēdējā laikā. Tā ka varbūt arī lipīgs. Kulminācija visam bija tāda, ka aizpagājušās nakts vidū man palika tik čābīgi ap dūšu, ka cēlos augšā un devos uz vannasistabu, lai padzertos aukstu ūdeni. Hmm.. viss tāds melns gar acīm sāk rādīties, ničohnīju ne nieka - vien dzirdu baigais troksnis un man priekšā - wtf? - izlietnes apakša rēgojas! Tā nu es paģību un tagad dzīvojos ar pamatīgu punu galvā, jo krītot atsitu galvu pret vannas malu. Un tad vēl pēc tam man sajūta bija tāda, ka sirds tūlīt apstāsies, elpas trūkums nežēlīgākais, teju vai kampju gaisu, bet, ja vēl spēka nav, kā tad lai pakampj? Temperatūra tai brīdī izrādās nebija tālu no 40. Tagad man tas viss liekas smieklīgi, bet tajā brīdī izbīli paķēra nepajokam. Domāju, ka izbeigšos tajā vietā, tajā laikā. Bet šovakar tik un tā došos atbalstīt Ansi un viss! Ceru, ka vairs nekur nebūs jāģībst. Galu galā šis arī ir mūsu komandai-sektai Piektdienas Liecinieki zīmīgs datums - mēneša jubileja! Tik nez kāpēc es saslimstu, Valdiņam norīkojums utt. Bet ne kas - es būšu R`un`R un centīšos cik spēka būt kaut kādā ģīmī un sajūtā, lai dotu savu atbalstu, jo labākie ir pelnījuši uzvaru! Arī daļa sektas dibinātāji būs ieradušies un to arī atzīmēs!
Bet tā ģībšana patiesībā ir viena šausmīga lieta. Krišana, kad tu nespēj nokontrolēt kritienu. Baisi. Un galva - tik sasodīti svarīga lieta cilvēkam, kas šajā kritienā ir vislielākais risks. Es tiešām no sirds priecājos, ka tā vannas mala ar mani tā veiksmīgi šoreiz apgājās.