Mūzika: | Kaut kādi Ziemassvētku karōļi kaimiņa miteklī |
TV faktors
Reiz televizors ienāca Latvijā.. tā sākas pasaka par televizoru.
(..) Latvijā pirmie televizori parādījās 20. gadsimta 50. gadu vidū. To kineskopi bija niecīgu izmēru un attēla palielināšanai bija jāizmanto speciālas ar ūdeni pildītas lēcas. Televīzijas tehnika strauji attīstījās un pamazām televizori ienāca ikkatrā ģimenē. 70. gadu vidū tika uzsāktas krāsainās televīzijas pārraides un sākās melnbalto televizoru nomaiņa pret krāsainajiem (..)
Es teikšu tā - televizors vēl kā pati manta šur tur ir noderīga, piemēram, lai noskatītos uz DVD kādu kolosālu konci vai labu filmu. Bet televīzija - kam tā mūsdienās der? Televīzija tagad to vien māk, kā nokaitināt cilvēkus - vecas filmas, kas griežas ik pa mēnešiem apkārt vien pamaindīdamas kanālus, pusstundu garas reklāmas ik pēc 20 minūtēm no filmas.. ziņas visi uzzin netā ātrāk kā paņemt pulti un iedarbināt TV. Nu, jā - ir televīzijā daži labi raidījumi, kurus reizēm ir vērts redzēt.. manā gadījumā tie droši vien būtu Vides fakti, Klēts, visādi ceļojumi pa Jukonu utt.. bet būtībā tas arī viss. Seriālus Ai, Pedro! arī neviens no brīvas gribas neskatītos, ja tos nerādītu brīdī, kad TV netīšām palicis ieslēgts.. Agrāko vērtību televizors ir zaudējis, cilvēks bez tā var mierīgi iztikt (senāk jau arī varēja un daudziem arī tāda nemaz nebija, bet drīzāk finansiālu apsvērumu dēļ), bet tagad var krietni vairāk.
Turklāt no jaunā gada jāpērk dekoderis? Sviests..
Lūk, kā vienu dienu man pieklauvēja pie durvīm Īzī:
Pirmais jautājums, protams, bija it kā muļķīgs no viņu puses (to varēja noprast pēc viņu sejām), jo kuram gan mājās nav televizors!? Kad es atbildēju, ka man nav - viņi nedaudz saminstinājās, bet praktiski uzreiz sekoja pavisam pašpārliecināts nākamais jautājums: "Bet Jums taču noteikti ir plānā tuvākajā laikā tādu iegādāties, vai ne?" Saņēmuši manu noraidījumu un piebildi - priekš kam vispār ir vajadzīgs televizors, izrādās man viņus gana izdevās samulsināt, jo kādu laiku tā stāvēdami un skatīdamies uz mani kā visnotaļ uz kaut ko necilvēcisku, viņi spēja vien vēl novilkt pāris "Ēēē" un "Āāā". Tad it kā pamosdamies no transa, konstatēja, ka viņiem nav man vairs ko piedāvāt.
"Televizor, agrākos ziedu laikos Tevi vēl mīlēja! Bet tagad - arvien vairāk sāk pamest novārtā.."