Bija tā:
Vakar uzrīkojām iktrešdienas remontballi. Nu, vēl pāris dienas un sienas jau būs tīras. Tad rupjie darbi, krāsošanas un viss būs ideāli. Atkal pie mums varēs valdīt tik ierastie draugu kopā sanākšanas vakari, cerams dzīvi kļūs arī mani jaunizdomātie folkvakari, kur visi, kam vien sirds plašums ļaus, varēs ņemt dalību. Cerams izdosies arī visādi akustiskie mūzikas vakari un vēl daudz, daudz visādu labumu. Man tik ļoti patīk sabiedriskā dzīve mūsu miteklī!

Vakar man iečirkoja matus. Tagad bezmazvai smiekli nāk, kad iedomājos kļūstam par sava pēdējā stāsta galvenās sieviešu personas prototipu. Stāsts man pašai, protams, ļoti patīk. Pirmā atsauksme arī bija normāla, lai gan saturiski kaut kas neesot riktīgi. Iespējams, ka Tomam patika, kā viņš pats apgalvo, bet iespējams, ka viņš tā teica, lai es galīgi neapvainotos, ha. Literatūrā iefiltrēties jau nav nekāda vieglā lieta, ne arī kāds joks, ja nerunā tīri par humoreskām. Bet es esmu sevi nostādījusi pozīcijā, kurā kritiku uzņemu veselīgi. Šodien došu nākamajam kritiķim vērtēt. Tur gan būs vairāk, ko panervozēt.

Sestdien atkal būšu R`n`R. Šoreiz gan pasūtīts galds jau tika pasen, vēl nezinot, kas tajā vakarā spēlēs. Te nu izrādās, ka, maigi izsakoties, nekas ļoti labs. Par SideMind jau gan tautā it kā labi runā, bet tas otrs gan esot pilnīga katastrofa. Nu, tas jau viss tīri gaumes jautājums, tā ka apvainoties nevienam nevajag. Kam patīk, tam labi. Bet, nu, mums simboliskas svinības. Ja būs grūti izturēt, domājams, ka vakara gaitā būs tomēr jāmeklē kāda cita vieta.

Katatonia ir laba štelle. Viņu jaunais albums ir kūl. Vienīgi arvien vairāk klausoties, arvien vairāk manu līdzībiņas niansēs ar Opeth. Tā ir ar to mūziķu draudzību. Ietekmējas viens no otra daudz vairāk kā pašiem šķiet.