Bārda
Darbnīcā ienāk Andris un, garo, sirmo bārdu kustinādams, brīdi novēro manu darbu. Lēnām apstaigā apkārt skapim, izpēta, kas tajā iekšā, kaut ko nomurmina pie sevis un tad jautā:
"Durvis jau apstrādāji?"
"Nē, man durvis nebūs. Tāpat vaļējs paliks."
Viņš paskatās uz mani, bārda atkal nemierīgi sakustas, uzacis savelkas nelielas neizpratnes grimasē un seko jautājums: "Bet, kur tad tu brūtgānus slēpsi? Tā, tak, nevar! Tad vismaz aizkariņus vajag. Aizkariņi būs?" Paveros viņa sirmajā bārdā, tad, noliecot galvu lejup un turpinot iesākto darbiņu, nosmīnu: "Būs!"