Iesākumā bija spēks
Naratīvās zināšanas, metodoloģija, intertekstualitāte, starpdisciplinaritāte - iedomājies?
Tā sākās mans rīts.

Pēc atgriezšanās no R`n`R ap pus četriem; kārtējo reizi pilnīgi lieki iztērēta nauda, kura tagad man būtu nepieciešama vienas grāmatas iegādei prezentācijā, jo, lūk, mana apņemšanās izlikties, ka man negaršo alus, ir trausla, un Cukuram, protams, ir spēja mani (vispār ikvienu) salauzt attiecībā uz šo dzērienu. Es gan ļoti labprāt sēdētu un dzertu tikai tēju, ja vien tēja tur būtu garšīga. Diemžēl mans lielais tējas cienītājas statuss izbeidzas tieši R`n`R, jo man šķiet, ka tur ir viena no visnegaršīgākajām tējām Rīgā.

Vakara sākumā mani negatīvi pārsteidza vecais panks, kurš uzleca uz manas salauztās kājas. Ārprāts kā es turējos, lai no sāpēm garu neizlaistu. Humors vienmēr palīdz nedomāt par sāpīgām lietām, tāpēc uzreiz radās joks, ka tieši šāds tipāžs varētu būt atbilstošs kārtīgam TL fanam, ha, nu, ja atceras veco Sutas Balss frīku un ČBK manekenu un tā.

Vakara beigu posmā kāds bundzinieks no Austrijas man cītīgi mācās virsū. Gribēja, lai es viņam pie reizes izskaidroju kāpēc visi latvieši ir tik kautrīgi. Neviļus atcerējos awesome! džeku, satiktu citā R`n`R pasākumā, un nesapratu, kāda vēl kautrība? It sevišķi, kad iedzer, latvietim kautrība kā ar roku aizslaucīta, ha. Bet pateicība Cukuram, kurš mani no šamā tipa izglāba.

No Gustava dabūju žurnālu, kur par mums raksts. Biju diezgan pārsteigta, ka mēs pieminēti Ātrāk un Skaļāk. Raksts patiesībā jāatzīst netīkams. Kad reāli kāds raksta par tēmu, ko viņš galīgi nepārzin, tad dažkārt ir baisi jāšausminās par lietoto valodu un fantāziju. Ja grib, ko sakarīgu šajā ziņā uzrakstīt, tad taču jātiekas ar šīs nozares speciālistiem (lai gan ir reālas situācijas, ka pat tad fakti tiek sagrozīti kājām gaisā), nevis vienkārši jāatspoguļo savs viedoklis un jāpārkopē pārējā informācija no neta. Tiešām kaitinoši, kad kāds tā izdara, lai tikai darbiņu fiksi uzceptu.

Par mūziku? Par mūziku daudz nerakstīšu. Ja nav Anša un Raimonda, nav mūzikas. Nu, labi, labi. Bija mūzika. Profiņi gāza labi. Bet viss vakars kopumā raksturojams kā vienveidīgs zāģis. Par vokālu nav komentu. Man vienkārši joprojām ausis džinkst. To džeku vajag ar likumu aizliegt.

Kāpēc naratīvās zināšanas, metodoloģija, intertekstualitāte, starpdisciplinaritāte? Biju apņēmusies jau nedēļu iepriekš apmeklēt konferenci Zinātņu Akadēmijā. Pāris gulētas stundas un es jau ar smaidu sejā sēžu konferenču zālē un klausos zinātniski filosofiskos stāstījumus. Žēl, ka man tie vārdi tikai virspusēji rādījās pie apvāršņa un bija sasodīti grūti kaut ko saprast no runātā.

Koncentrēšanās spējas: - (mīnuss) 15%

Bet dažas foršas atziņas konferencē dabūju gan, piemēram:
Konsekventi neēdod dievmaizītes var kļūt par burvi;
Velns dvēseli dabū cilvēkam šķaudot.
Ar sarkano krāsu tiek raksturots viss nelabais. (Ha, jūs, amīši, ar savu santa klausu!)

Bet vispār šodien piektdiena. Īstais laiks, lai baudītu kultūru. Jau zinu vienu sasodīti krutu izstādi uz kuru iešu. Ja ne zinātnisku valodu, tad mākslu man šodien vismaz dikti viegli uztvert. Konferencē sēžot jau izdomāju vienu kolosālāko skici (starp citu vispār no kontekstā stāstītā, tā, ka laikam kaut ko uzvert spēju), ko noteikti pārvērtīšu mākslas darbā. Ar tinti.