Grāmatzīmes Nr.2
Tā krāmējot un pārkrāmējot uzeju visādas interesantas lietas - vecas fotogrāfijas, vēstules, aprakstītus papīrīšus, piemēram, sarakstes ar grupas biedriem, kad mācījos LU, 1. kursā. Kā mēs angliski apsprieduši pasākumus, pasniedzējus, pat dažādu slepkavību veidus utt. Krāmēšana iet piecreiz ilgāk, kad sāk visu pārlasīt un kavēties. Bet vispār es mēdzu apķēpāt miljoniem lapiņas kopš sevi atceros, tai skaitā, izrakstīt visādas foršas frāzes, atziņas no grāmatām, kuras dotajā brīdī lasu. Šī, ko tūdaļ citēšu, ir viena no manām mīļākajām grāmatām, lasīta pirms gadiem sešiem. Un uz lapiņas stāv izrakstīts:

Patiesības, tīras un rafinētas patiesības, nav nekur, ne cilvēku sarunās, ne autobiogrāfijās, ne vēsturē, ne avīžu ziņās. Visi melo, pielāgodamies laikmeta vēsmām, publikas gaumei, sevis paša melīgajai un divkosīgajai dvēselei.

N. Vnukovs
Tas, kurš sevi sauca par O.Henri