Otrie un labākie!
Uzvārīju piparmētru tēju, paņēmu medu, ieritinājos šūpuļkrēslā un gaidīju. Ko? Protams, ka Sōlu! Un, kad Sōlu pieteica, aizvēru acis, iedomājos sevi esam tur, kur viņi, un milzu priekā klausījos (realitātē gandrīz salipusi kopā ar tumbu). Klausoties viņu balsīs, atskārtu sevi pieplūstam ar milzīgu spēku. Stāvēju tieši viņiem pretim un sirds dauzījās tā, ka gandrīz izlēca pa muti ārā. Fantastiski! Mana mīļā Sōla! Biju ar jums pilnīgi un pavisam! Un smaidīt nemāku mitēties!