Kādu laiku pasekojot līdzi dažiem konkrētu (pārsvarā gan nejauši uzietu) cibas klabētāju rakstiem, konstatēju, ka ir tādi, kas vispār nerunā neparko citu kā tikai par attiecībām. Garlaicīgs temats patiesībā, bet tik un tā visiem kā tāda medusmaize..

Bet kamēr nesēžu pie datora (ko cenšos darīt arvien retāk), manā asinsritē rinķo vienīgi pavasaris, daba, idejas, mūzika, māksla utt., utjp. .. nu, principā arī diezgan pašsaprotamas, (radot garlaicību par to runājot) bet ļoti vērtīgas lietas.

Šīs pēdējās brīvdienas katrā ziņā mani sajūsminājušas līdz vistālākajiem iekšu plašumiem. Un atslēgvārdi tam visam būtu aptuveni tādi: daba, lauki, smiekli, agri rīti, māli, vēlā dzelzs laikmeta keramika, darba augļi, daudz lieliski un radoši cilvēki, smiekli, daba, neizsīkstoša jautrība, skaisti vakari, saulriets tornī, mēness lekšana, rubeņu dziesmas, pūces ūjināšana, vēdera krampji no smiekliem, skaists laiks, enerģija, jautrība, smiekli, smiekli, prieks.. utt., utjp..

Nu, jā, un svētdienas pēcpusdienā gan viens liels krenķis gadījās kā dēļ es turpmākos 50 km nebraucu pie stūres, bet sēdēju aizmugurē un lēju asaras. Zaķīti nobraucu. Visus šos gadus kopš stūrēju auto nebiju nobraukusi nevienu dzīvnieku un cerēju, ka tā tas arī paliks, lai gan ceļu man šķērsojuši ļoti daudzi, arī aļņi.. tas man tiešām bija milzīgs šoks un trieciens.. turpmāk mašīnā būs jāvadā lāpsta, (māņticīgi tam vajadzētu atvairīt šādus gadījumus) jo dzīvnieku, ko pats noslepkavojis, nedrīkst atstāt ceļa vidū, lai citi braukā pāri un šķaida nabaga mazo ķermenīti.. diemžēl lāpstas mums nebij.. tā, nu, viņš atdusas krūmos.. ļoti ceru, ka tā nebija bara māte, jo pēc tam bars ar citiem zaķīšiem lēkāja apkārt sašutuši un nesaprasdami, kas noticis.. tas man, protams, lika raudāt vēl gaužāk.. ļoti ceru, ka neatstāju bērnus bez mātes vai tēva.. grūti būtu sev ko tādu piedot.. tomēr no sadursmes izvairīties diemžēl iespējams nebija nekādi..

Neieslīgstot atkal bēdās - šodien atklāju, ka Faith No More būs Rīgā.. kā rezultātā biļetes jau laikam ir nopirktas.. eh, ku tā nauda viegli aiziet tādiem cilvēkiem kā man, kam mūzika un koncerti jau praktiski ir pusdzīve..