Nē, remontus es neplānoju!
Ieeju istabā un redzu - viena tapete uz mani aizdomīgi skatās. Es - šņirks - un daļa no šās jau ir uz grīdas. Tā notiek, ka skatās, kad es negribu. Un tā es aizrāvos. Un tagad viena siena ir bez tapetēm un bez sajēgas. Kāpēc bez sajēgas? Naudas taču jaunām tapetēm man nav. Jā, spontāna /idiotiska/ rīcība - kā man tāda patīk. Apmetums ar bišķi noārdījās līdz ar tapetēm. Atklāju, piemēram, ka zem šīm baltajām ar zaļiem figviņzinko apakšā ir lillā ar visādiem figviņzinko, zem tām sarkanrozā ar visādiem figviņzinko, tad ļoti vecas krievu avīzes, tad rozā krāsa un visbeidzot neskartā pamatsienas pelēcība. Laikam pašos pirmsākumos šī bijusi kāda bērnistaba - citādāk neizprotu rozā sienu nepieciešamību. Patiesībā es vispār neizprotu rozā sienu nepieciešamību. Pārāk agresīva krāsa.
Labdien, remont! Ne es tevi gaidīju, ne tu mani, vecais maita!
Nekā jau cita uz sienas nevaru uzlīmēt kā vien ar kultūru saistītas avīzes un kaut kādu mākslu.