10. aprīļa diena
Ap plkst. 14:00 es atceros kā es smējos. Māsiņas dzina kaut kādus jokus, paralēli likdamas katetru man rokā. Likās dīvaini, jo zāle bija ļoti maza, bet māsiņas un dakteri kādi 9 rosījās rinķī. Un visi kaut ko runāja, reizē trīdami instrumentus. Spēju uztvert vairs tikai atsevišķus vārdus. Un tad tikai murmināšana un kņada. Tā kā kaut kādā bišu stropā. Visi kaut ko dara un zum un zum visu cauru dienu. Un tad es pamodos. Plkst. 18:30 jau! Kā? Kur pazuda tik milzīgs laiks? Slikta dūša. Likās, ka esmu pamodusies pēc trīs dienu ilgas dzeršanas Bolderājas vietējā barčikā. Narkoze ir viltīga.

Un tagad jāpārdzīvo atveseļošanās process. Lai dzīst! Un, lai labi un ātri dzīst! Žēl, ka sesija tikai man neļauj pilnīgi nodoties veiksmīgai veseļošanās kūrei.