lauku diena
vakar sāku rīkoties, lai izpildītu vienu no saviem nospraustajiem darāmajiem darbiem. un tas ir galds. sāku restaurēt galdu, kuru nejauši uzgāju laukos vecajā laukakmeņu* kūtī. lielisks galds. vecs un tik stabils kā neviens galds, kuru šobrīd var iegādāties veikalos. viss, kas pieder pagātnei ir divreiz stabilāks kā tagadnes radījumi. darbs būs ilgs un pamatīgs, ja strādāšu tikvien kā ar savām rokām un savu draugu - smilšpapīru. varbūt pielietošu tomēr kādu fiksāku metodi, tomēr gandarījums būtu daudz lielāks, ja izmantotu pirmo variantu. katrā ziņā galds ir brīnišķīgs un vēl labāks būs, kad taps gatavs un tiks nogādāts dzīvoklī. kam gan vajag pirkt nestabilas mēbeles, ja var parakņāties laukos un kaut ko lielisku dabūt gatavu savām rokām? esmu sajūsmā!

*laukakmeņi ir mana vājība! laukakmeņu mājas ir kaut kas tik vārdiem neizsakāmi skaists! ak, jel! varu burtiski pielipt pie laukakmeņu mājas sienas un kaut stundu tā nostāvēt, jusdamies laimīga!

[avotā guni kūru]
[caur ūdeni dūmi kūp]
[caur mēnesi diegu vēru]
[tur zālīte uzziedēja]