Gulbīšu deja
Pēc kārtējiem /neveiksmīgiem/ darba meklējumiem, riju burkānkūku. Gandrīz vai pamazām jāsāk iznīkt šitai dullajā bezdarba periodā. Agrāk atceros, ka uzņēmumi vienmēr atrada laiku, lai kandidātu pienācīgi atšūtu pēc visām pieklājības normām. Tagad pilnīgs klusums. Visi laikam tā nokrauti ar strādāt gribētājiem, ka nav vairs laika pat pieklājīgu standarta vēstuli nosūtīt. Čeburek` matos, sasodīts! /mmnh, pēdējā laikā esmu par daudz sākusi lamāties/.