Ko smaidi?
Pirmkārt, tikko samīlējos vienā dziesmā, kas tagad noteikti tiks ekspluatēta manas topošās filmas izveidē /latviskais nosaukums - masīvā ilūzija/.
Otrkārt, jāmēģina izdomāt, kā apvaldīt smieklu lēkmes, jo nu jau sāku pat skaļi smieties ejot viena pa ielu. Atliek tik atcerēties kaut ko vētrainu smieklu vērtu un aiziet. Vakar gāju gar Brīvības pieminekli un mani piemeklēja šāda dīvainība. Nācās ietīties līdz ausīm šallē, lai ļaudis beigtu blenzt, ha-ha /vismaz daži ieraugot mani arī apveltījās ar smaidu, tā kā daļēji tas pat bija to vērts/.