Uz dullo atvēru un kā naglai uz galvas!
Jūtas, ko cenšamies apspiest vai aizmirst, ir jo tuvāk sirdij, jo tālāk to cēlonis.
Svešumā visniecīgākās atmiņas par dzimto pusi mēs glabājam kā zeltu.
Tālu prom no mīļotā cilvēka mēs ik pretimnācējā saskatām viņa vaibstus.