Napļivatj..
Apbrīnojami, cik liela ietekme uz mani ir Love Actually veidotāju nākamajai filmai "He's just NOT that into you".
Filma muļķīgi parāda, cik sievietes reizēm ir dumjas, dzenoties pakaļ tam, kurš nevēlas viņas bet tajā pašā laikā nesaprotot, kur slēpjas patiesā laime.
Tad nu uz mani atstāja iespaidu teksts:
"Jesli parenj tebja nezvonit, znachit emu napljivatj na tebja. Esli parenju napljivatj znachit jemu tochna napljivatj!!!"
Ir tikai likums - tā ir vienmēr. Izņēmumi nemēdz būt. Ja ir, tad tie ir ļoti ļoti reti. Un es neesmu izņēmums.
Nespēju aptvert - kā gan es 3 gadus varēju to nesaprast. Nesen nespēju beigt domāt - varbūt esmu izņēmums - pat tad, kad uzzināju, bet negribēju ticēt, ka ir napljivatj.
Un tāpat ir ne tikai ar puišiem un naplivatj. Tā ir arī ar jebkuru draugu/paziņu. Ja nezvana - značit - napļivatj.
Visas šīs pārdomas pēdējās 2 nedēļas manī ir veidojušas vienaldzību pret cilvēkiem man apkārt. Varbūt vainīgs strauji pienākušais aukstums un rudens. Varbūt man beidzot atkal ir sajūta, ka vislabāk man ir pašai ar sevi. Vienatnē. Arī šodien - satieku sen neredzētu - kādreiz mīļu cilvēku un man ir vienalga - kā satiekot svešinieku. Varbūt tā ir siena, pašaizsardzība, bet varbūt vienaldzība bet vēl varbūt - tāda pati zīme kā 6 gadus atpakaļ - laiks doties projām...