Slinkums, TV un pirmsvēlēšanu drudži
Šodien neaizgāju uz darbu. Teicu, ka man remontēs virtuvi, man ir kompis mājās un strādāšu mājās. Tikai tagad piesēdos. No vienas puses - nožēlojami - Motivācijas izsīkums bet rīt sēdēšu līdz desmitiem vakarā. No otras puses - to vajadzēja, lai gūtu piepildījumu no nekā nedarīšanas pie tam, ja tev kompāniju sastāda vēl lielāks slaists nekā tu pats.
Ā. Pirmoreiz kopš atslēdza parasto TV, skatījos TV, kurš arī kaut ko rāda. Fascinē mēdiji, kuri ir pirmsvēlēšanu uzpirkti. Pat slēptās reklāmas manī kā mārketinga cilvēkā izraisīja dziļu smieklu vilni. Bet tabu sižets par Šleseru un beigās 4 sekunžu Par Labu Latviju logo pa visu ekrānu. :D Pa LNT kārtējā Par Labu latviju veidotā diskusija, kurā klasiski, kā piemin tēmu, kurā PLL nav tik labvēlīgi noskaņota par labu cilvēkiem, tā tēma tiek mainīta. + vēl uzraksts zāles vidū uz grīdas "No politikas brīva zona" radīja vēl lielāku smieklu šalti, jo Haralds Burkovskis nepārtraukti pārvirzīja jebkuru viedokli uz: un kā Jums šī politika, un kā bija tā vecā politika ... Jēgas nekādas!
Ar interesi gaidu 6. augustu, kad došos uz Jauno uzņēmēju forumu, kurš jau tagad ož pēc Par Labu Latviju. :D tas tik būs cirks. :)

Par citu tēmu. Slinkošana darba dienā, pusdienlaika snaudiens, kāds tev pienes vakariņas dīvānā pie TV - es tā varētu dzīvot. :D
Ja vien sirds pukstētu pareizajā virzienā. Bet arī nepareizajā tā īsti nepukst.

Vēl kas. Secināju, ka man sirdī vai vēl kaut kur citur iekšā ir sakrājies pārāk daudz mīļuma, kuru man nav kam dot. Varbūt man tā ir tik daudz, ka es visu izgāžu kādam vienam par daudz un saņēmējs nogāžas no milzu viļņa?

Un vēl kas. Es joprojām ticu The secret.

Un vēl kas. Ko darīt. Aglonas pasākums, kuru man ļoti gribas apmeklēt kā katru gadu. Vai tomēr nezināmais Kurzemes Jūrmalā fantastisku draugu bariņā, kur pastāv iespēja visu par un ap tēmu noskaidrot un tikt vaļā no mīļuma rezervēm manī, kuras pašlaik jau spiež?