Galva griežas, skatoties visos zibšņos aiz loga. Laika ziņās nesolīja pērkona negaisu, zibens tas nav; manas aizdomas lidinas kaimiņu virzienā, tie kāzas svinēja pirms gada. Varbūt šampanieša salūtu sarīkoja tiem draugi un krastmalā izgulēta zālīte palīdz. Es gribētu precību gredzenu viļāt pirstos un ripināt pa segu, zem kuras kāju aptek prieka skudriņas un kutina pēdas. Mierīgā pasaulē dzīvojam brīvi, kuģītī vedam pastu uz salu, pusdienu pārtraukumā noautām kurpēm ēdam maizītes un dzeram sulu; lieliskas brīvdienas dzīves garumā, platumā pa durvīm ienāks mierīgi, nekādu problēmu; uz vilnīša roku pamāja kaija, man kanārijputniņa spalva uz deguna.