nu bet kas tad nu atkal....kaut kāds morālais apsīkums....itkā iekšā viss pilnīgi vārās kaut ko darīt, taču nekā nevar. nu smadzene vienkārši atsakās sadarboties ar lielo vēlmi. Jābraudz drīzumā kaut kad uz jūru, tik tā patālāk, lai nav cilvēku daudz, lai var pabaudīt gaisotni. Domājams, ka pat vienai pašai būs jābrauc. Jāuzlādējas tak beidzot.