Kārtējo reizi pārliecinos, ka nekad diena nebūs līdz galam tiešām veiksmīga. Kretīni kā tādas čūskas pielavās un atņem praktiski pēdējo, kas tev tiešām dārgs, nemaz nesaprasdami cik milzīga loma šīm atmiņām, no šķietami maznozīmīgām lietām. Jā. Mani šodien apzaga. Manu maku un vairāk kā pusi manu labo atmiņu, kas saistītas ar to. Šobrīd esmu tukša, kā burka stikla taras pieņemšanas punktā.
Nu tad vismaz kafiju šovakar...ar cigaretēm