Dažreiz man sagribas kaķi tikai tādēļ, lai tādā brīdī kā šis - pusviens naktī, vakars skumji nosēdēts pie kastes, neko prātīgu neizdarot - atstumtu krēslu no galda, paskatītos uz viņu un teiktu: "Nu, ko!" Kaķis, protams, neko neatbild, tikai uzmet īsu idontcare skatienu un no jauna iegrimst sevī, un tieši to man gribas ieraudzīt un nomurmināt savu "Mja."