Vispār man pēdējo gadu laikā ir bijis ne mazums pārsteigumu saistībā ar bērniem un viņu attiecību hierarhiju. Piemēram, ikkatrā sociumā izdalās "stiprie" un "stilīgie", kurus pārējie bērni bijā un no kuriem drusku (vai ļoti) raustās, bet es skatos uz šiem pārcilvēkiem un redzu tādus pašus sīkos, kādi ir pārējie, varbūt drusku garākus vai plecīgākus, bet bieži vien pat fiziskie parametri ir neievērojamā līmenī. Kad šie varenie aiz pieaugušo spiediena apraudas, vispār vairs nav nekādu šaubu, ka viņi ir tādi paši kā pārējie. Domāju, ka lielākajai daļai no mums ir atmiņas par puikām/meitenēm pāris klašu augstāk, kuri šķita nu tik lieli, pieauguši un savādāki. Nu, nekā nebija - viņi visi ir bērni, tas jau pa gabalu redzams. Pat vidusskolas klasēs.