Ieteiktu - lai cik banāli neskanētu - dzīvot, nevis gaidīt, kad kaut kas sāksies.
Ar savien trīsdesmit ar mazmaziņu astīti - nejūtos veca. Vien biedē apziņa, ka tad, kam man bija 20, tad škita, tie, kam jau 30 pusdzīve tak jau garām, pats labākais dzīves smeķis jau garām. Un nu es skatos uz tiem, kas ir 40 un domāju, bet viss labākais tak vēl priekšā - kad bērni lieli un pats vēl kusties :D