Eu, es neesmu mirusi! Man tikai ir atkal iestājies tāds brīdis, kad ieraugu pazīstamu cilvēku un pamirstu aiz bailēm, ka man uzjautās: "Kā tev iet?"
Kāpēc? Tāpēc, ka darbā ir neskaidra/aizdomīga situācija, un nu jau apmēram mēnesi man īsti nav ko darīt. Tā kā es esmu Anda un allaž briesmīgi uztraucos par to, ko citi par mani padomās, bezdarbnieka statusa pieminēšana iedveš šausmas (neraugoties uz neskaitāmu cilvēku apgalvojumiem, ka tas nevienu nekrata).
Citādi - ziema ir sagaidīta, un pēc ilgiem laikiem šis tas dzīvē ir pamainījies uz labo pusi. Domās jau pamazām sastādu gada notikumu pārskatu, kas taps decembra beigās.