Šovakar bija jāskatās filma, noteikti no smagā/raudamgabalu gala. Svārstījos starp Ki-Duka gadalaiku filmu un Возвращение, bet, tā kā šodien satiku tēvu, otro labāk ne. Par Ki-Duku laikam esmu rakstījusi, jo piespiedu kārtā bija jātop esejai par viņu. Par eseju saņēmu zemu atzīmi, tātad vai nu nesaprotu filmas, vai arī neprotu rakstīt tāda veida darbus. Lai nu kā, nospriedu, ka gadalaiku filmu būtu ideāli parādīt atvasei, jo līdz ar to - izejot no pieņēmuma, ka viņš saprastu, kas tur notiek un ko ir mēģināts pateikt skatītājam - visi audzināšanas darbi arī būtu galā un uz to vairs nebūtu jāiespringst. Diemžēl seksa ainu un vardarbības tēmu dēļ tuvāko desmit gadu laikā tas nebūs iespējams (kaut gan iepriekš minētie ir normāla dzīves sastāvdaļa). Tātad patīkamu man skatīšanos, un lai nepietrūkst mutautiņu.