Jūtūbes ceļi ir neizdibināmi, un tā es atradu mūziku, pie kuras četrpadsmit gados zviedzu kā Bīviss, jo viss šķita smieklīgs pats par sevi. Fui man, jo viss taču ir labi un smuki. Un krieviski. Man it sevišķi patīk modernais elements jeb Leningrad Cowboys - pēc tautības somi -, kuru diskogrāfijā parādās darbi ar nosaukumu "The Balalaika Show".

Vēl es tajā laikā klausījos arī Visocka kopotos rakstus. Tagad ar aizdomām skatos uz vietējo Daksi un saprotu, ka bardi visos laikos ir daudzmaz vienādi. Vai arī viens otru atdarina. Visockis man patīk labāk.