MM?
Varbūt pat labāk būtu, ja bērnības dienu muzikālie varoņi nebrauktu uz Rīgu. Vismaz Mensons. Kāpēc? Šādam jautājumam nebūtu jārodas, ja ir sekots līdzi visam, ko viņš sarakstījis kopš Holy Wood jeb pēdējo deviņu gadu laikā.
No vienas puses, tas taču ir MENSONS. Manuprāt, neviens no viņa virzienā vērstajiem apvainojumiem par neveselīgas pasaules uztveres attīstīšanu jauniešos nav aplams: paklausieties taču mūziku, palasiet dziesmu vārdus, pure horror, bet es un mans hormonālais disbalanss bez tā nevarējām dzīvot.
Un kas notiek tagad? Tagad MM apgrozās populārās mūzikas lauciņā kā "alternatīvo" pārstāvis un atražo savu ekscentriskumu (un tās pašas ekscentriskuma izpausmes nav nekas salīdzinājumā ar krustu no televizoriem un rozā policistiem), bet neko no iepriekšējā Mensona es vairs neredzu un nedzirdu. Gluži tāpat kā ar daudziem citiem. Ja agrāk vārdi "es klausos viņu agrīnos albumus" izraisīja vēlmi nospļauties un asociācijas ar snobiskumu, tad tagad ir skaidrs kā diena, ka visi mūziķi ar laiku pasaka visu sakāmo, un turpmākais ir tikai ģitāru plinkšķināšana un Džordža Buša kritizēšana.