Šodien sapratu, ka noteikti uzvedības modeļi publiskā telpā man izteikti asociējas ar Cibas lietotājiem. Šajā gadījumā pie vainas bija jauns vīrietis trolejbusā, kurš jau no pirmā acu uzmetiena šķita neordinārs - tak ne jau sarkani zaļos apmetņos tērpies vai noaudzis līdz pēcpusei, gluži otrādi - visparastākais "klerka" tipāžs, vienīgi ar statoila putuplasta kafijas krūzīti rokā (varbūt tas nav nemaz tik neparasts skats desmitos no rīta darba dienā, galu galā ar sabiedrisko transportu pēdējos gadus pārvietojos reti). Sižeta pavērsiens aizsākās brīdī, kad trolejbusā ierāpusies kundzīte labos gados ieraudzīja galvenā varoņa blakussēdētāju, iespiedzās: "Ildziņa!!" un iegrima savai vecumai grupai raksturīgās sarunās par bērniem un mazbērniem, līdz kādā brīdī sāka runāt kaut ko par kristietību. Pēc piecām minūtēm galvenā varoņa nervi neizturēja un viņš sāka pieklājīgā, bet skanīgā balsī ar tantēm strīdēties. Smieklīgākais ir tas, ka tā arī nesapratu, kādu viedokli pārstāvēja tantes un kādu - klerks, bet pats fakts, ka šis konflikts vispār tika aizsākts, momentāli iededzināja prātā spuldzīti ar uzrakstu: "Tas noteikti ir cibiņš.." Manus atzinīgos skatienus un smaidienus šis cilvēks noteikti pamanīja, un pat pasmaidīja pretī.