Sešas stundas pavadītas, nonstopā klabinot iekavētās lubenes rindas. Četras stundas miega un tad atkal tas pats. No plaukstām jau aizplūdis skābeklis, arī skausts ir aizdomīgi stīvs un nekustīgs, actiņas tādas ka metamfetamīna lietotājiem amīšu plakātos. Tā taustiņu klaboņa "tra-tat-a-klik-klik" man ir piegriezusies, šodien iešu sēdēt parkā, izolēties no visiem tehnokrātiskajiem trokšņiem un intervēt Daugavpils metālistu.