Otrreiz noskatījos My blueberry nights. Pirmoreiz skatījāmies ar Anitu ķinītī 2008.gadā, un man ļoti nepatika. Pagājuši pieci gadi, un šoreiz man patika. Šķiet, es toreiz nebiju spējīga identificēt sevi ar galveno varoni, tāpēc paliku vienaldzīga. Piecu gadu laikā esmu gājusi visādiem ūdeņiem, uguņiem cauri, un viss liekas citādāk. Pieredze kā process ļoti maina cilvēku. Kas būs pēc vēl pieciem? Kur es būšu un ko domāšu?