t ([info]invictus) rakstīja,
@ 2013-08-31 08:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pierāvos augšā, histēriski raudot. Sēdējām omes virtuvē, pēkšņi atvērās durvis un tur stāvēja vectēvs, viss tāds svaigs, gaišs, smaidīgs un varens ... es metos viņam ap kaklu un raudāju, raudāju, raudāju aiz laimes un atvieglojuma, ka beidzot esam satikušies.

Man viņa pietrūkst.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?