Pēdējās dienas ir tik nemierīgas, ārprāts. Sākot ar darba situāciju, beidzot ar pāris lecīgiem kretīniem, kas, ja pārāk daudz kasīsies, noraus kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu.

Un tad vēl lauku omītes mājā vakarnakt ielidojis lodveida zibens. Visu nakti bijis negaiss, viņa neesot gulējusi. Viņai kā lauku cilvēkam no vietas, kur pagājušā gadsimta 30.-40.-ajos gados zibens novedēji acimredzot nebija pārāk populāri, no negaisa ļoti lielas bailes. Atstāstot bērnības atmiņas, vienmēr piemin savu nelaiķa vecmāmiņu (manu vecvecvecmāmiņu), pie kuras uzauga un kura, uznākot negaisam, vienmēr salikusi somā visus dokumentus, pilnībā apģērbusies un nometusies ceļos, lai skaitītu lūgšanas, to pašu liekot darīt arī manai omītei, kas tolaik bija maza meitene.

Vakar vienos naktī no skaitītāja izlidojusi sarkana, ellīgi sīcoša bumba, apgaismodama visu virtuvi un pamatīgi pārbiedēdama omīti. Paldies Dievam, pēc dažus mirkļus ilgušas sīkšanas gaisā tā iespruka atpakaļ skaitītājā tā arī neuzsprāgusi. Omīte vienā naktskreklā izskrējusi ārā un basām kājām divas stundas stāvējusi lietū, baidīdamās pakustēties. Noskatījusies pa virtuves logu, ka nekas vairs nespīd, un drebēdama gājusi iekšā. Rokas tā trīcējušas, ka neesot varējusi nevienam piezvanīt.

20.augustā būs 80 gadu jubileja. Vāja sirds. Trīs meitas, no kurām katra piedāvā paņemt pie sevis, tomēr viņa atsakās. Divas piedāvā izmitināt pie sevis, trešā - mana mamma - piedāvā nopirkt vienastabas dzīvoklīti mums kaimiņos, sola, ka ieskries katru dienu, bet nē, kas tev, spītējas kā traka, nekur nebraukšot, viņai turpat esot labi, - ja mēs gribot, varam taču no Rīgas uz Lietuvu katru nedēļas nogali izbraukāt. Un tas nekas, ka tas nozīmē vismaz 30 latus benzīnam un ka mēs visi strādājam kā zirgi, un brīvdienas visbiežāk pavadām, guļot uz dīvāna un bezspēcīgi rijot pārslas no pakas, lai kaut nedaudz atietu no stresa un pārpūles.

Lodveida zibens vēl ir lodveida zibens, bet tas, kādos apstākļos viņa tur dzīvo .. un nekas! Labāk ziemas laika dirst āra tualetē, kas atrodas 30m attālumā no mājas, 4 reizes dienā kurināt krāsni un sūdzēties par to, ka blakus nav neviena, kas aiziet uz veikalu pēc maizītes, kā pieņemt līdzcilvēku rūpes un palīdzību. Labāk nomirt lepnai! Labāk izlikties par upuri!