Katru reizi, kad pieaug apgriezieni, mani pārņem bažas par iespējamu katastrofu. Braucot ar 140 km/h avarēt ar smagiem miesas bojājumiem ir lielākas iespējas kā lēni dudinot pa dzīvojamo zonu ar ātrumu 20km/h. Īpaši, ja tehniskā apskate izieta, izlienot caur adatas aci.
Tas ir, es savas dzīves laikā esmu saņēmusi tik daudz sitienu zem jostasvietas brīžos, kad viss šķiet ritam normāli, ka tad, kad pienāk tas "normāli", es priekšlaikus sāku baidīties no neizbēgamā "slikti". Jāsavācas un jānovērš visi iespējamie potenciālā negadījuma cēloņi, kurus kontrolēt ir manos spēkos.