Sis ir bijusas tik lieliskas dienas, ka man jasaka - sen neesmu jutusies tik laimiga. Londonija ir tik forsa, lai ari redzeta u tpc nav vairs parsteguma mmenta, bet tik un ta ta ir lieliska pilseta ar lielisku auru, un brauciens pie masicam vispar nonesa jumtu - asinsbalss paliek asinsbalss, nepārtraukti jutu pure love. Vakar izvertas loti interesanta saruna ar kurdu, kas atcelojis uz uk paslēpies zem smagās mašīnas, runajam par Koranu un nometasanu ar akmeniem lidz navei. Jutigi temati, tacu ta ka esam gandriz vai radi, vareju atlauties pajautat visu, kas mani interese. Secinajums - jebkura fanatisma forma ir neveseliga, un ideja par ticibu pecnaves dzivei, ellei, paradīzei u.tml. man joprojam liekas vai nu loti romantiska rakstura, vai nu neizglitotibas pazime. Visracionalak ir izveleties neitralu poziciju. Nu ta kaut ka.
Sobrid braucu uz sava britānijas tripa priekspedejo pieturu Southamptonu - redzes, ko man nesis si pilseta un tas iedzivotaji. Ka izradas, es esmu lieliska, kad runa ir par vienatni un tiksanu gala ar lietam vienatne. Man ir interesanti kopa ar sevi!