Šodien bija Tvaika iela pilnīga. Sāp mugura, sāp galva, mājās vēl šis tas jāizdara. Soma nav sakrāmēta. Esmu vārdos neizsakāmi pārgurusi, a bet vēl zvani un e-pasti, lai visu nomenedžētu līdz galam. Šobrīd braucu mājās sabiedriskajā, tikko biju rimčikā pēc suvenīrpaikas un, goda vārds, balsī ar sevi sarunājos, lai neko neaizmirstu. Škrobos par to, ka nav 12 collu datora, ko iemest somā, - baaaaigi vajadzētu, jo šobrīd nav, ko psņemt līdzi, 15 collas tač nestiepšu. A vajadzētu, ai, kā vajadzētu, jo ir visādas čekojamās un rakstāmās lietas. Vispār šausmas, man jau tgd pietrūkkst biroja un kolēģu.