Vecākiem mani vajadzēja nosaukt par Ilgu - es ilgojos pēc tik daudzām lietām, vietām un cilvēkiem, un jo vairāk par to domāju, jo saviļņotāka jūtos. Gribu visu, visu, visu sev, atēsties pilnām mutēm, atēsties dzīves līdz nelabumam, lai nomirtu ar sajūtu, ka esmu paēdusi, ir bijis visa gana.