Sēdēju vienu reizi rindā pie ģimenes ārsta un mierīgi gaidīju savu prieciņu-bēdiņu klāstīšanas prieku ūsainās ārstes kundzei. Nu lūk - sēdēju, sēdēju un pa gaiteni nāca viens sievišķis. Es vēl tieši nopētīju un nodomāju - nu īstenībā taču smuks sievišķis un kopta ar` viņa izskatās, bet tā zilā acs... Nu kas viņai galīgi pašcieņas nav?!!! Domāju un man jau acu priekšā mazās īsfilmiņas ar ģimenes skandāliem, bet tad tam sievišķim piesēdās klāt kāda paziņa un šīs uzsāka sarunu. Nu man taču darīt nav, ko! Paklausīšos! Klausos, klausos - a kā izrādās šamā vakar cietusi mašīnu avārijā un no turienes tas zilums. A jautājums - kāpēc tad nākt pie ārsta? Tikai dēļ ziluma uz acs? Ahā, tāpēc, ka galva aizdomīgi pēc avārijas sāp!
Morāle - nevērtē sievieti pēc ziluma uz acs! Ne vienmēr vainīgs ir mužiks!