Garastāvoklis:	disappointed
Mūzika:	swhrock

slinkums
esmu tik slinka, ka paciešu saules starus acīs, nevis pieceļos un aizvelku žalūzijas
esmu tik slinka, ka esmu gatava neēst nekā vilkties uz veikalu vai virtuvi pēc ēdmaņas...
un kas vēl ļaunāk - esmu tik slinka, ka nevaru pasniegties pēc pudeles un ieliet.
tā vietā gaidu, kad visu izarīs kāds manā vietā

un šobrīd izskatās, ka ir radies kāds, kurš būtu ar mieru visu to man pienest klāt un darīt to, ko nevēlos

bet - šeit rodas eksistenciāls jautājums - cik ilgi tas tā var turpināties?

es jūtos ļoti labi savā slinkuma apņemtajā pasaulē un nevienu jau nespiežu savi aptekalēt
ja cilvēks to veic no brīvas gribas. tomēr ik pa brīdim pārņem sajūta, ka kaut kādā nekrietnā veidā šo aptekalētāju izmantoju

tas jau nekas, ka ar savu šābrīža aptekalētāju dzīvoju pilnīgā simbozē, jo tā ir mūsu abu izvēle un nekas neliecina par nemieriem

lielākā problēma ir tā, ka pie apvāršņa rēgojas cits potenciālais aptekalētājs. vai šis aptekalētājs būs gatavs pieņemt mani un manu nepārvaramo slinkumu?