Garastāvoklis:	sad
Mūzika:	Aerosmith

rudens
jau otro dienu kaut kur iekšā ir vientulības sajūta no sērijas - nobody loves me. un līdz ar to sakrājušās skumjas nāk uz āru. nē ne tā ka raudāt gribas, bet vienkārši ir skumji. un visu to vieglāku nepadara valstī notiekošais. apkārt cilvēki arī paliek drūmāki, daudzi kravā mantas lai ar visām ģimenēm dotos prom.
es arī gribu prom, tikai uz kurieni? kam gan esmu vajadzīga? nu šai valstij jau točna neesmu. man jāievāc info un tad lēni un prātīgi jāizlemj uz kurieni.
bet skumjas un vientulība nelaiž mani vaļā. apkārt ir cilvēki, ir jutrība... bet es domāju, ka pie vainas ir nostaļģija un tuvojošais vēsums. kad tas būs klāt, tad jau ar būs cita aršana :)