mans e-krāns nu jau ir pietiekami garš, jo TU esi aktīvi pievērsis savu uzmanību.
labāk, jau man kā meitenei ir rakstīt gaudulīgus ierakstus par to, kā es viņam atdevu visu, bet viņš atļāvās mani pamest, ja? un kā es, nabadzīte, tagad ciešu, raudu utt?

fuck you!
no kā es bēgu? pieļauju, ka pagātnes rēgi mani joprojām pārāk spēcīgi vajā, tāpēc pieturos pie devīzes, ja Tev ir slikti, tad jāiet ballēties.
un man pa lielam vienalga, ko Tu vai kāds cits domā. mana dzīve ir mana un mani tarakāni galvā ir mani. es zinu, kā manu pēdējo mēnešu ieraksti izskatās... bet, vai Tevi inteesē tas, ko ēdu brokastīs vai ģērbju mugurā?