sabojātā diena. negaiditais viesis.
šorīt, atverot acis, pirmā doma, kas ienāca prātā bija: cik ir pulkstens? laiks pēkšņi izmainījies, ārā , kā jau ierasts katru rītu nespīdēja saule. to bija nomainījis apmācies un drēgns laiks. ilgi nevarēju saņemt drosmi izkāpt no gultas, mēģināju sevi apmānīt ar to, ka vēl ir agrs un jāpaguļ pāris stundiņas - nesanāca - acis atvēru ik pēc 15 min., jo ikreiz dzirdēju kādu ienākam kādu istabā un piesēžamies pie datora. tuvojoties jau pusdienslaikam jutu, ka mājās iestājies klusums - tātad laiks celties un ievērtēt situāciju. galīgi negribējās uzskriet virsū mammai, par laimi, nebija viņa mājās. apskatoties spogulī, bija negaidīts pārsteigums - vakardienas alkahola deva nebija atstājusi gandrīz nekādas pēdas, izņemot nedaudz tumšus lokus ap acīm. bet drēbes gan bija nelabojamas, pievilkušās ar dūmiem un viscaur ar jūras smiltīm apķepušas - jā, tāds nu bija mūsu vakardienas pikniks pie jūras :). protams, neilgi pēc manas atmošanās ieradās mamma, tajā brīdī mazgāju traukus un nelikos ne zinis, tjipa - viss kā parasti. tā nu viņa ar māsu tomēr mani aplaimoja un devās nelielā pastaigā līdz tuvējiem veikaliem, lai atjaunotu ledusskapja sastāvu. tā nu es ar atvieglojumu piesēdos tepat pie datora, lai ievērtētu,kas tad šeit labs notiek. taču nepagāja ne ilgs brīdis, kad jau dzirdzēju zvanām telefonu - bet ne savējo. hmm, mamma bija savu nejauši aizmirsusi, nu labi jāpaceļ jau vien bija. un tad mani pārsteidza zvanītājs - jā, mans, MANS, bijušais atkal zvanīja, lai apjautātos kā tad iet manai mammai. tajā brīdī nodomāju, ka labāk būtu nelikusies ne zinis, bet bija jau par vēlu un jo telefons man atradās pie auss un es atbildēju, ka māte izgājusi.neko, noliku telefonu vietā un domāju, ko gan šim savajadzējas. likās , ka nu kādu brīdi bija no viņa miers. kā tad! pēc 5 minūtēm viņš iedomājās pazvanīt mani un atnākt ciemos ,atspoguļot patiesību. ak , jel! nezin kas tā bija par sakritīu, bet viņš ieradās reizē ar manu mammu un māsu - kāda neraža,pie sevis nodomāju. neko darīt, izgājām ārā aprunāties( un jā, viņš izjauca manu skype saraksti, kuru visu laiku gaidīju). sākās atkal vieni un tie paši teksti par atvainošanos un mūsu pagātni. un frāze: kas bijis, tas bijis tur vairs galīgi neiederējās. protams, man par nožēlu viņam izrādījās taisnība , ka mana '' mīļā '' draudzene mani reāli čakarē (protams, daļu jau es pirms tam zināju, bet nepievērsu tam nekādu lielo uzmanību) un es drīz noiešu pa burbuli, ja netikšu vaļā no šīs ''draudzības''. Jā, grūts solis, lai gan itkā visu laiku turējāmies kopā, lai arī brīžiem abas nebijām pārliecinātas (itsevišķi jau es) ka to visp. var saukt par draudzību. drīzāk jau kaut kāda čomošanās. tā nu izrunājām kaut cik šīs lietas, un devos vārīt tēju viņam , lai ātrāk varētu nodoties tālāk savām nodarbēm. jā, beigās viņš ar manas mammas noļerkstēja diezgan ilgu laiku, bet es tikmēr uzgriezusi mūziku pēc iespējas skaļāk nelikos ne zinis. beigās jau māte posās uz darbu, viņš arī nozuda. un tad pēc viņu sarunas ,māte ienāca istabā visai nīgra un uzmeta man nāvējošu skatienu ar frāzi: nu neslēp, neslēp! par draugiem.lv sākumlapu. brīdi sēdēju un domāju - par ko tas domāts - par bildi, kas pieejama tikai draugiem vai arī visai garo saraksti par dažnedažādām stulbībāb un tajā pašā laikā arī visai nopietnām lietām ar manu tā saucamo '' draudzeni''. biju laimīga, kad viņa beidzot devās uz savu darbu un māja palika tukša.