vakardiena:
cītīgi gatavojos Valentīndienas ballei.Vienu brīdi jau likās, ka nebūs nekāda balle , sēdēšu mājās un miers. Bet Kristīne jau visai laicīgi pazvanīja, tā kā nācās skriešiem nesties uz veikalu, tas jau nekas,ka ārā sasnidzis un slidens un šeit ceļi nav tie labākie. Nebijām jau sīkumainas, paņēmām litru un miers. Balle - cilvēki tik maz,ka var elementāri izskaitīt. Un jo mazāk cilvēku,jo draņķīgāk. Bija tāda sajūta,ka katra tava kustība tiek novērota.Tā kā nebiju lietojusi alko pāris ned. šodien ir tā sūdīgāk,jo vakar tika triekts viss pēc kārtas.Un tiklīdz ir dzeršana, tad tam seko arī idiotisms. Nezinu kādā sakarā sūtīju kkādas sms. Pilnīgi bezjēgas un neīstiem cilvēkiem. Es negribu rīt iet uz skolu, es gribu gulēt mājās un dzert daudz svaigas plūmju sulas. N