Šodien bija ļoti dīvaina diena. No rīta nespēju piecelties, lai gan man tagad ir ļoti kaitinošs modinātāja signāls. Principā šī skolas diena neatšķīrās no citām. Es atkārtoju - principā.
Man nezin kādēļ šķiet,ka esmu sākusi pieaugt. Par to liecina mana apņemšanās, nopietnības parādīšanās. Trakās ballītes, negulētie rīti, poheles, morālie - tas viss lēnām kkur izgaist. Dažreiz ir skumji - itsevišķi 5dienas vai 6dienas vakaros tā vienkārši sēdēt mājās.. Bet tas man ir tikai apsveicami, ja padomā kādas gan muļķības es strādāju pirms 2 gadiem, 3 gadiem utt.
Arī attiecības ar citiem cilvēkiem ir kļuvušas tādas savādākas. Es jūtu,ka beidzot citi uz mani paļaujas.
Bet brīžiem man uznāk tādas kā mazas, īslaicīgas depresijas - nemāku savādāk noraksturot tās sajūtas un brīžus. Tajos momentos es it kā izslēdzu visu sev apkārt - kā gaismu. Viss pazūd- esmu tikai es un mans prāts. Prāts.

šĪ jau ir pārlieku liela filozija.
i'm strong - i feel it. all this conversations, smiles, looks make me more lucky.happyyyyyyy..

tu zini ko tas nozīmē?
tas nozīmē ka kaut kas notiks
es nemāku paredzēt kas
vai tas būs kas ilglaicīgs
prieku nesošs
vai varbūt
sāpīgs un
dramatisks.
zinu tikai to
ka tu jūti to pašu ceļu,ko es
un man tev tas
nav jāprasa
jo es tāpat
kā tu
zinu atbildi
un es gaidu to momentu
tu arī
kad notiks kas tāds
kas izmainīs
mūsu dzīves
uz visiem laikiem