Man jau sāk likties,ka man visa vasara ir izplānota un, ka tā nebūs nekāda atpūta, bet gan tieši pretēji - kārtīga strādāšana un dažādu darīšanu kārtošana. Nu ko, viens izlaidums aizvadīts - bija tik tālu vērts braukt: jauni iespaidi, pirmo reizi kārtīga izklaide, jauni draugi, vieta,kur atgriezties. Arī 2 eksāmeni aiz muguras, ja angļu valoda gluži nebija tik veiksmīga, tad nu latviešu valodai vajadzētu būt pieklājīgs līmenis.
Joprojām miega trūkums organismā.
Un vēl tiešām nespēju noticēt,ka viņš visu pametīs šeit , bet nu jādomā,ka varbūt tie ir atkal tie paši pekstiņi,ko viņš man stāstīja pirms gada?]
UN tie maziņie. Man viņi pietrūkst.
Aicinājumi.