nu tā, Lieldienas pienāca kā jau parasti, taču kaušanās ar olām nedaudz nokavējās, jo visi bijām iegrimuši mājas darbos. piecēlos ar diezgan patīkamu garstāvokli - laikam jau izkāpu no gultas šoreiz ar labo kāju. protams viss tika padarīts laicīgi un tā sēžot pie datora, atkal dzirdēju ne visai vēlamo balsi - jā, atkal viņš bija ieradies ciemos. bet nu protams, ne jau pie manis un labi vien ka tā. visa diena tika pavadīta saulītē ņemoties pa sētsvidu , atlājot kārtējo reizi garāmgājējiem mūsu izklaidēšanos. diena bija samērā interesanta, lai arī gan sākumā likās ka tā būs tāda vienīga ģimenes kopā sanākšana. protams, viesis jau atkal paspēja piedzerties un palielīties ar saviem iepriekšējajiem dienas un vakara piedzīvojumiem. beigās jau sāku garlaikoties un galvā pavīdēja doma izšaut ārā - šovakar taču koncerts un pēc tam baļļuks - tikai viena problēma - ar naudu tā pašvakāk. sazvanījāmies un visa trijotne devāmies uz koncertu, bet tālāk par veikalu netikām. protams, ikdienas pirkums - cigaretes arī neizpalika. tā nu aizgājām līdz k/n, tomēr kaut kā pārdomājām un iekša nedevāmies, bet gan aizšāvām uz vietējo rotaļu laukumu pasēdēt un parunāties. pa ceļam negaidīts mīļā zvans - grib braukt ciemos, bet kaut kā arī tas izpalika un palikām pie tā - nākamnedēļ visa nogale mūsējā. pēkšņi savajadzējās kāds šampis, bet beigās palikām pie pāris aliņiem - lai jau. pirms tam apzvanījām pāris tautiešus, kuri sāka uzrasties tikai pēc ilgāka laika. vov , satiku sen neredzētu cilvēku, manāmi iereibušu, bet tas tā. pusstundu paniekojāmies rotaļu laukumā un izdomājam, ka šis vakars tā arī izpaliks un devāmies pa mājām.
ja, protams, ikvakara rituāls - apmeklēt draugiem.lv un jā, vēstule jau priekšā - mīļais manāmi iereibis. nedaudz uzdeva pa asinīm - 2sms un viņš jau mani zvanīja un 100 % nomierināja. ahh, tik labi palika ,ka pilnībā iederējās teiciens: pilnīgi akmens no sirds novēlās. jā, arvien vairāk apstiprinās, ka šī nav kārtējā parastā iepatikšanās ,bet kas vairāk. vakars jau būtu kaut nedaudz izdevies, ja vien ģimenes locekļu starpā atkal nenorisinātos mūžīgās sarunas par ģimenes dzīvi, naudu , mantu un visu pārējo, kur pāris reizes arī dirdēju pieminam manu vārdu, bet mūzika mani kaut cik nomierina un nepievēršu vairs šīm sarunām nekādu uzmanību. uuuun jā, nevaru vien sagaidīt nākamo 5dienu. kā mazs bērns varētu iespiegties - vīīīī!! =)